Kas kopīgs āfrikāņu vergam ar Jack Daniel’s?


Raksts sadarbībā ar www.spiritsandwine.lv

Katrai ievērojamai viskija darītavai ir savs stāsts. Bieži vien skaisti izpušķots un pilnveidots tā, ka paši saimnieki ne vienmēr spēj izsekot, kur beidzas vēsture un kur sākas komercija. Tomēr ir viskija darītavas, kas nekautrējas arī no savas vēstures mazāk pievilcīgajām lappusēm. Tā noticis ar Jack Daniel’s, kura pirmsākumi meklējami Amerikas vegturības laikos.


Gadu no gada šis stāsts klejo no uzņēmuma ambassadoru mutēm, piepilda vairāk nekā gadsimtu vecās darītavas velves un tiek ar baudu noskalots lejā kā labs amerikāņu burbons: 1850. gadā priesteris – destilētājs (jau izklausās labi) Dans Kols pamanīja potenciālu jaunajā Džekā Danielā un apmācija viņu viskija destilēšanā. Tālākais jau ir vēsture. Slavena vēsture.

Šāds stāsts tika stāstīts līdz pat uzņēmuma 150-tajai dzimšanas dienai pagājušajā gadā, kad zīmols nolēma mazliet akurātāk pārskatīt savu vēsturi. Atklājās, ka Džeku Danielu apmācīja nevis jestrais priesteris, bet gan viņa vergs, melnādainais Neriss Grīns. “Bija jānotiek kaut kam tik īpašam, kā šī lielā jubileja, lai mēs sāktu brīvi un nepiespiesti runāt par sevi un savu mantojumu,” pasaules medijiem atzinis uzņēmuma vēsturnieks.

Vēlāk izrādījās, ka šo stāstu uzņēmums nekad nav slēpis vai noliedzis, tas pat ir bijis ilgu laiku pieejams Jack Daniel’s Wikipēdijas lapā, taču tikai tagad darītava nolēmusi to virzīt un padarīt zināmu plašākam lokam – iekļaujot tūrēs, mārketinga kampaņās un sociālo mediju komunikācijā. Saskaņā ar 1967. gadā izdoto biogrāfiju “Jack Daniel’s Legacy”, Kols esot uzdevis savam vergam iemācīt Danielam visu, ko viņš zināja par viskiju. “Onkulis Neriss ir labākais viskija meistars, ko es pazīstu,” grāmata citē Kola teikto.

Papētot sīkāk, rādās, ka tas nav nekas neparasts – amerikāņu destilērijas visai bieži savos vēsturiskajos atskatos vieš norādes uz vergu ieguldījumu biznesa izaugsmē. Gribam to vai nē, vergi tolaik bieži vien sastādīja lielu daļu no uzņēmumu darbaspēka, taču pretēji vispārpieņemtiem uzskatiem, tie bieži vien spēlēja nozīmīgu lomu arī ne būt ne vienkāršajos tehnoloģiskajā procesa smalkumos. Tā kā ASV biznesā zīmola stāsts bieži vien griežas ap izcilām personībām – vizionāriem un daudzām niansēm, kas palīdzējušas uzbūvēt lielas impērijas, tad Nerisa Grīna pieskāriens vienam no pasaulē pirktākajiem viskijiem nav palicis bez uzmanības.

Verdzības laiki Amerikas jaunapgūtajos reģionos, ko vēlāk sāka dēvēt par Tenesī un Kentuki, ienāca 18.gs. beigās. Lai arī vergturība šeit nebija tik ierasta kā Dienvidu štatos, kopš gadsimtu mijas daudziem veiksmīgiem fermeriem piederēja vismaz daži vergi, kas bija cieši iesaistīti viskija ražošanā. Verdzība beidzās 1865. gadā, bet Džeks Daniels atvēra savu viskija darītavu gadu vēlāk, pieņemot darbā divus Grīna dēlus. Fotogrāfijā, kas uzņemta 19. gadsimta beigās, viens no Grīna dēliem sēž pie Daniela labās rokas – spilgts kontrasts tā laika fotogrāfijām no citām darītavām, kur melnādainie strādnieki stāvēja aizmugurējās rindās.

Pagājušā rudenī leģendārā ASV prezidenta Džordža Vašingtona mājās, Ziemeļvirdžīnijā, tika atklāta izstāde, kurā eksponētajos dokumentos minēts, ka viņš devis brīvību 6 vergiem, kuri pēc tam strādāja Vašingtona rudzu viskija darītavā – vienā no lielākajām Austrumkrastā. Datubāzēs aizvien ir pieejami sludinājumi, kuros tiek izsolīti vai meklēti aizbēgušie vergi, un šajos aprakstos visai bieži var atrast norādes par augstu kvalifikāciju viskija ražošanā.

Vergi veica daudz vairāk, nekā tikai vienkāršu fizisku darbu. Tiem jau bija savas alkohola ražošanas tradīcijas, sākot no kukurūzas alus un augļu spirta ražošanas tradīcijām, ko tie aizsāka vēl būdami dzimtenē, Rietumāfrikā. Vienlaikus, daudzi āfrikāņi, nonākot verdzībā, ražoja alkoholu arī nelegāli.

Nu ko – vienu džeku ar kolu? Tumšu, kā Nīlas ūdeņi? Lai arī ar lielu aizkavēšanos, tagad mēs zinām īsto Jack Daniel’s skolotāju, tāpēc nākošreiz ienākot šeit pēc dienišķā brīvdienu džeka, pirmo tostu pacelsim par Nerisu Grīnu!

Dalies: